Gaujas Nacionālais parks
|
|
Gaujas nacionālais parks dibināts 1973. gada 14. septembrī. Tas aizņem 91745 hektāru lielu platību. Parks dibināts ar mērķi aizsargāt maz pārveidotas teritorijas Gaujas senlejā, bioloģisko un ģeoloģisko daudzveidību. Saglabāt kultūrvēsturiskus un dabas pieminekļus, kā ari veicināt dabas tūrismu. Parka teritorija ir sadalīta piecās zonās: 1. stingrā režīma dabas rezervāta zona No minētajām svarīgākās ir dabas rezervāta un dabas lieguma zonas. Tās aizņem nelielu, bet īpaši svarīgu parka daļu, kuru var apmeklēt tikai pa noteiktiem maršrutiem. Gaujas Nacionālā parka teritoriju 95.3 km garumā caurvija Gauja, veidojot skaistāko parka teritorijas daļu. Gaujas senlejas dziļums pie Valmieras ir 20m, bet Siguldā 85m, platums vietām 2.5km. Parkā atrodas vairāki ezeri, lielākie ir Unguru ezers, kas ir 393.2 ha liels, Vaidavas ezers ar platību 87.2 ha un Raiskuma ezers ar 78.3 ha. Dziļākais ir Kaņepu ezers – 18 m dziļākajā vietā. Gaujas Nacionālajā parkā atrodas Sudas-Zviedru purvs (2306 ha), kurā ir 33 ezeri. Lielākie: Ratnieku ezers – 44 ha Parkā konstatētas 900 paparžaugu un sēklaugu sugas, 149 putnu sugu, 48 zīdītāju, 8 abinieku, 5 rāpuļu un 2 apaļmutnieku sugu.
Sadaļa sagatavota pēc portāla "Latvijas daba" materiāliem. |
|||
|
|
|||
 Aizsargājama dabas teritorija |
|||
|
Adrese: Valmieras, Cēsu un Rīgas rajonos GNP tūrisma informācijas centrs |
|||
