"Daugavas loku" dabas parks sākotnēji dibināts 1990. gadā 129,9 km² platībā.

Parks atrodas abos Daugavas krastos Daugavpils rajona Naujenes, Tabores, Salienas un Vecsalienas pagastā un Krāslavas rajona Kaplavas un Ūdrīšu pagastā.

Daugavas loku dabas parks dibināts, lai saglabātu unikālo un savdabīgo Daugavas vidusteces ielejas ainavu, tās vērtīgos dabas kompleksus, augu un dzīvnieku bioloģisko daudzveidību un kultūrvēsturiskos pieminekļus.

Dabas parka raksturīgākie elementi ir 8 Daugavas loki no Krāslavas līdz Naujenei. Loku garums 4 - 8 km, lai gan attālums starp tiem gaisa līnijā ir tikai 2 - 3 km. Lokiem ir savi vietējie nosaukumi: Adamovas (Šķerskānu), Zvejnieku, Tartaka, Daugavsargu, Ververu, Rozališķu, Butišķu un Elernes loks. Dabas parka centrālajai daļai, kur Daugavā ietek Borne, Rudņa, Poguļanka, Mālkalne, Židiņupīte, Balta un Putānu strauts, raksturīgs saposmots, gravu erozijas reljefs. Adamovas lokā, Slutišķu un Ververu kraujā atsedzas devona ieži.

Parka teritorijā, Daugavas labajā krastā lejpus Krāslavas atrodas arī ģeoloģisks dabas aizsardzības objekts – Adamovas krauja. Kraujas pamatā, 7 m virs Daugavas ūdens līmeņa atrodas 1 - 2 m biezs māla un kūdras slānis, kurā atrastas vairāk nekā 50 starpleduslaikmeta augu sugu atliekas.

Daugavas loku dabas parkā Meži aizņem 38 % no platības.
No meža augšanas apstākļu tipiem galvenokārt sastopams lāns, bet uz bagātākām augsnēm arī damaksnis. No floristiskā viedokļa parka teritorija pieder ļoti augstvērtīgām Latvijas teritorijām. No aizsargājamajām augu sugām te sastop mataino grīsli (Carex pilosa), cepuraino neotianti (Neottianthe cucullata), zirņveida dedestiņu (Lathyrus pisiformis), spožo suņburkšķi (Anthriscus nitida), augsto gaiļpiesi (Delphinium elatum), zāļlapu smiltenīti (Arenaria procera) u. c.. No aizsargājamajām putnu sugām te redzēts mazais zīriņš (Sterna albifrons), zaļvārna (Coracius garrulus), grieze (Crex crex), paipala (Coturnix coturnix), zivjdzenis (Alcedo atthis) u. c.

Daugavas loku dabas parka teritorijā atrodas 23 arheoloģiskie pieminekļi, tādi kā Vecpils, Vecračinas Markovas pilskalns, Slutišķu viduslaiku apmetnes vieta, u. c..
Parkā vērojama dažādu tautu kultūru saplūšana, kas izpaužas arhitektūrā, vietvārdos, sadzīvē.

Sadaļa tapusi pēc portāla "Latvijas Daba" materiāliem.